Profesijas scenarija izvcle

Profesijas izvçle nav saistîta ar visvienkârðâkajâm situâcijâm, ja vien mçs neuzskatâm par ârkârtas aicinâjumu veikt kâdai darbîbai pieðíirtâs funkcijas. Viòð nolemj mâcîties psiholoìiju daudziem vîrieðiem, jo ðis laukums mûs papildina visos darbîbas aspektos, un ir liels pieprasîjums pçc psihologiem zinâtnç, klînikâs un vidç, mârketingâ, reklâmâ, politikâ vai sarunâs.

Lieta kâ psihologs ir ïoti interesanta aktivitâte, jo tâ vispirms ir darbs ar darbiniekiem, un katram no mums ir sava veida unikâla mîkla. Svarîgâkais ðajâ profesijâ ir spçja uzklausît, kâ arî objektivitâte. Jo îpaði klînikâs strâdâjoðie psihologi katru dienu saskaras ar daþâdâm problçmâm, tostarp nabadzîbu, alkoholismu, izòemðanu no sabiedrîbas vai spçku ìimenç. Patieðâm, ir jautâjumi, kas nav zinâmi vienaldzîgi, bet kas nevar bût emocionâli iesaistîti. Tâpçc vienîgâ uzmanîba tiek pievçrsta sarunai, kas ïauj konkrçtai personai izspiest slâpçtâs emocijas un meklçt cçlu un precîzi pârliecinâtu cilvçku viedokli.Viena sanâksme dod skaidru priekðstatu par strupceïu, un daþreiz sistemâtiskas vizîtes notiek ikdienas dzîvç. Psihologs, papildus savâm zinâðanâm, ar kurâm viòð nodarbojas ar tikðanos ar pacientiem, papildus norâda, ka attiecîgie uzòçmumi, kas sadarbojas ar psiholoìisko konsultâciju centru, kas saòem lielu tematu, arî var dot daudz laika kâdâ brîdî nekâ viens psihologs. Aizvien populârâks iemesls, kâpçc mçs atgrieþamies psihologos, ir visuresoðs stress, kas neïauj mums labi darboties.

Bçrnu panâkumu dçï iemesls ir zinâðanu un intereðu trûkums par vecâku karti, mâcîðanâs problçmâm, vienaudþu akcentçðanas trûkums un bieþi vien ar stimulantiem. No pieauguðo sçrijas viòu rûpes ir atpûtas, laikietilpîga darba, finanðu un ìimenes problçmu çnâ. Psihologa apmeklçjums ir ideâls sâkums pozitîvo neveiksmju izbeigðanai un rada sajûtu, ka mçs neesam vieni ar pçdçjiem.